Par projektu
Projekta "Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana" nolūks ir veikt Eiropas mērogā aizsargājamu dabas vērtību - augstā purva, slapjo mežu un palieņu pļavu - atjaunošanu Ķemeru nacionālajā parkā.
Ķemeru nacionālo parku raksturo mitrāju bagātība – purvi, pārmitri meži, piekrastes ezeri un applūstošas upju palienes glabā Latvijā un Eiropā unikālas dabas vērtības. Zem Ķemeru apkārtnes purviem veidojas ārstniecībā izmantojamā sērūdeņraža minerālūdens krājumi, kura atradne ir nozīmīgākā mūsu valstī. Attīstoties dabas tūrismam, popularitāti iemantojušas ĶNP dabas takas, kurās var iepazīties ar dumbrāju mežu un augsto purvu.
Mitrāju pastāvēšana ir atkarīga no ūdens pieejamības. Daudzus no ĶNP mitrājiem ir ietekmējusi pēdējo divu gadsimtu laikā veiktā nosusināšana. Tās rezultātā purvi aizaug un kūdras slānis tajos saplok, pārmitrie meži pārveidojas un daudzas retas augu un dzīvnieku sugas no tiem izzūd.
Lai saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības nākotnei, no 2011. līdz 2019. gadam Ķemeru nacionālajā parkā tiks veikta trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritoriju dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana.
Foto: Nial Benvie/imagesfromtheedge.com
Projekta “Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” laikā notiks detalizēta hidroloģiskā izpēte un dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana trīs Ķemeru nacionālā parka mitrāju teritorijās, kuras savulaik ietekmējusi nosusināšana:
- augstajā purvā – Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā 550 hektāru platībā (Engures novada Smārdes pagastā). Pēc projekta ietvaros veiktās inventarizācijas, ir precizēta atjaunojamā teritorijas platība - 607ha platībā.
- purvainos un staignāju mežos – Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos slapjajos mežos 1100 hektāru platībā (Tukuma novada Džūkstes pagastā), Pēc projekta ietvaros veiktās inventarizācijas, ir precizēta atjaunojamā teritorija - 1249ha platībā.
- palieņu pļavās – atjaunojot iztaisnotās Skudrupītes līkumoto tecējumu Tukuma novada Džūkstes pagastā), upītes krastos akal pletīsies palieņu pļavas 85 hektāru platībā; šajās pļavās ligzdos Eiropā retā grieze un barosies Eiropā apdraudētais mazais ērglis un retais melnais stārķis. Projekta aktivitāšu teriitorijai šobrīd cauri plūst 5,5, km garš Skudrupītes posms, kas līkumošnas rezultātā sasniegs 7.5km garumu.
Atjaunotā Skudrupītes paliene kalpos arī kā pievilcīgs dabas tūrisma objekts.
Projekta laikā izstrādās dabiskā ūdens režīma atjaunošanas programmu un īstenos rekonstrukcijas darbus. Lai novērstu risku ietekmēt saimnieciski izmantojamās teritorijas, pirms darbu veikšanas plānota apjomīga izpēte un ūdens līmeņa pārmaiņu modelēšana ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību.
Projekta norises laiks: 2011. gada 1. septembris - 2019. gada 31.augusts
Projektu īsteno: Dabas aizsardzības pārvalde
Sadarbības partneri: Vides risinājumu institūts, Latvijas Dabas fonds un "ELM MEDIA"
Sadarbības partneri: Vides risinājumu institūts, Latvijas Dabas fonds un "ELM MEDIA"
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
Līdzfinansētājs: Latvijas Vides aizsardzības fonds
Projekta numurs: LIFE10 NAT/LV/000160 HYDROPLAN