Purvainie un staignāju meži
Dabiskā staignāju mežā ar ciņiem un mitrām ieplakām dzīvo daudzveidīga flora un fauna. Sausāko vietu sugas dzīvo uz ciņiem, bet mitrāju sugas – ieplakās. Foto: Agnese Priede
Pārmitrie meži ir daudzveidīgi, sugām bagāti un dabā pilda ūdeņu krājēju un filtru lomu. Purvainie meži lielākoties sastopami purvu malās, tajos parasti aug priedes, retāk lapu koki. Staignāju un applūstošajos palieņu mežos aug lapu koki - melnalkšņi, purva bērzi, oši, dažkārt ozoli, gobas, vīksnas, bet zemsedzē sastopama daudzveidīga augu valsts un raksturīga liela sūnu, ķērpju, sēņu un sīku bezmugurkaulnieku bagātība. Mitras ieplakas skujkoku un lapkoku mežos veido arī
avoti, kur virszemē izplūst barības vielām bagāti ūdeņi. Parasti tur kā "oāzē" koncentrējas dažādas mitrumu mīlošas meža sugas.
Nosusinot šos mežus,kūdras augsnes nosēžas, atsedzot paceltās koku saknes, ko pārmitrā mežā ieskauj lekni noaudzis cinis. Agrākās dzīvības pilnās slapjās ieplakas kļūst sausas, un izzūd mitrummīlošās sugas.
Purvainie meži un dumbrāju un staignāju meži ir Eiropas mērogā aizsargājama dzīvotne, kas iekļauta Eiropas Komisijas Biotopu direktīvā.
avoti, kur virszemē izplūst barības vielām bagāti ūdeņi. Parasti tur kā "oāzē" koncentrējas dažādas mitrumu mīlošas meža sugas.
Nosusinot šos mežus,kūdras augsnes nosēžas, atsedzot paceltās koku saknes, ko pārmitrā mežā ieskauj lekni noaudzis cinis. Agrākās dzīvības pilnās slapjās ieplakas kļūst sausas, un izzūd mitrummīlošās sugas.
Purvainie meži un dumbrāju un staignāju meži ir Eiropas mērogā aizsargājama dzīvotne, kas iekļauta Eiropas Komisijas Biotopu direktīvā.
.jpg)
Nosusināts staignāju mežs. Kūdra saplakusi, un atsegtas koku saknes. Mitrās ieplakas nosusinātas un daudzas mitrā meža sugas izzudušas. Foto: Agnese Priede
