Mitrāji ir purvi, upes, ezeri, mitri un pārplūstoši meži, palieņu pļavas un citas vietas, kur sastopas zeme un ūdens.
Šajās vietās veidojas ekosistēmas, kas pastāvīgi vai periodiski uzkrāj ūdeni. Mitrājiem ir ļoti nozīmīga loma gan dabas ciklos, gan cilvēka dzīvē. Mitrāji ir arī mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem, kas īpaši pielāgojušies dzīvei pārmitros apstākļos. Daudzas no šīm sugām ir retas un aizsargājamas.
Kāpēc ir svarīgi saglabāt mitrājus?
Dabiskie filtri
Mitrāji, piemēram, dabiskai upei pieguļošās palieņu pļavas, darbojas kā ūdens attīrīšanas iekārtas. Ar ūdeņiem nestās barības vielas, arī lauksaimniecības mēslojums, uzkrājas auglīgajās palienēs un tur palīdz augt bagātīgai augu valstij. Ja mitrāji ir nosusināti, ūdens strauji notek pa iztaisnotām upēm un meliorācijas grāvjiem, aiznesot piesārņojumu uz lielajām upēm un Baltijas jūru. Tādēļ ūdeņos masveidā savairojas zilaļģes un rodas skābekļa trūkums.
Sūkļi plūdu laikā
Pārmitri meži, purvi un upju palienes uzkrāj sevī pavasara palu vai spēcīgu lietavu ūdeņus un lēnām tos atbrīvo, darbojoties kā milzīgs dabisks sūklis. Iztaisnotas upes un nosusinātos mitrājos izraktie grāvji strauji novada ūdeņus, radot plūdu izcelšanās riskus lejtecē.
Klimata pārmaiņu novēršana
Mūsdienās par nozīmīgu problēmu kļuvusi globālā sasilšana. Zinātnieki konstatējuši, ka purvi un citi mitrāji ir dabiskas oglekļa glabātavas. Purvus nosusinot, sākas kūdras un organisko vielu strauja sadalīšanās un atmosfērā nonāk liels daudzums siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, piemēram, CO2 un metāna.
Mitrāju atjaunošana
Pēdējos gadu desmitos daudzu valstu zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka mitrājiem ir ļoti nozīmīga loma dabā un cilvēka dzīvē, un ir vērts rūpēties par šo jutīgo dabas apvidu saglabāšanu un atjaunošanu.
Pasaulē arvien plašāk veic nosusināšanas ietekmēto mitrāju dabiskā ūdens līmeņa atjaunošanu. Arī Latvijā ar ES LIFE+ programmas atbalstu hidroloģiskais režīms atjaunots vairāk nekā 10 purvos, tajā skaitā Teiču purvā, Cenas tīrelī un Ķemeru tīrelī (ZA daļā). 2013. gadā tiks pabeigti dabiskā ūdens līmeņa atjaunošanas darbi Aizkraukles purvā, Aklajā purvā un Rožu purvā Zemgalē, kā arī Melnā ezera purvā netālu no Rīgas.
Savu līkumoto tecējumu 4,6 kilometru garumā 2006. gadā atguva arī savulaik iztaisnotā Slampes upe – tas bija pirmais šāda mēroga projekts Baltijas valstīs. Ilūkstes novadā šobrīd notiek darbs Dvietes upes iztaisnotā posma atjaunošanā (līdz 2014. g.), un arī šīs upes krastos atkal pletīsies retās palieņu pļavas.