Augstais purvs
Augstais purvs. Foto: Nial Benvie/imagesfromtheedge.com
Augstos sūnu purvus raksturo pastāvīgs mitrums, īpaša augu valsts un kūdras uzkrāšanās. Ūdens ir purva “asinis”, bez kura tas nespēj pastāvēt. Augstajos purvos galvenie augi ir sūnas – vairāku sugu sfagni. Tie spēj uzsūkt mitrumu, kas 20–25 reizes pārsniedz sfagnu svaru, tā palīdzot saglabāt purva mitro vidi. Arī pārējām šeit mītošajām augu sugām lielākoties nepieciešams liels mitrums un tādēļ tās sastopamas tikai purvos. Starp tām ir, piemēram, dzērvenes un lācenes.
Augstajā purvā kūdra veidojas, atmirstot sfagniem. Tā kā purva vide ir ļoti mitra, mikroorganismiem šeit trūkst skābekļa un trūdēšanas procesi praktiski nenotiek, augu atliekas sablīvējas un veidojas kūdra. Augsto purvu kūdru izmanto kurināšanai (jo tā satur maz minerālvielu), pakaišiem (jo labi uzsūc mitrumu) un dārzkopībā. Kūdra nepārtraukti veidojas no jauna, taču jāizmanto saudzīgi, jo tās resursi nav neizsmeļami. Kūdras slānis katru gadu pieaug par 1 milimetru un tūkstoš gados izveidojas 1 metrs slāņa. Savukārt norakt metru kūdras var daudz ātrāk – dažu gadu desmitu laikā.
.jpg) |
Purvu slapjās kūdras un augstā skābes daudzuma dēļ daudzas augu sugas ir izstrādājušas īpašus pielāgojumus, lai izdzīvotu šajos skarbajos apstākļos. Piemēram, plēsīgās rasenes ir attīstījušas spēju uzņemt barības vielas no nelieliem kukaiņiem, ko tās noķer uz savām lipīgajām lapām. Foto: Agnese Priede.
|
Kāpēc jāsaglabā augstie purvi?
Latvijā augstie purvi aizņem 4,2% valsts teritorijas. Lielu daļu no tiem ir skārusi nosusināšana un kūdras ieguve, kā rezultātā izmainās purvu ūdens režīms, nosusinātie purvi aizaug ar mežu un to kūdras slānis saplok un sadalās.
Ja Latvijā daudzos apvidos purvi šķiet parasta ainavas sastāvdaļa, tad lielākajā daļā Eiropas purvu platības pēdējā gadsimta laikā samazinājušās par apmēram 90%.
Augstajos purvos arī mīt dzīvnieku sugas, kas citur nav sastopamas, piemēram, dzeltenais tārtiņš un purva tilbīte.
Augstie purvi un degradētie augstie purvi, kuros iespējama atjaunošanās, ir iekļauti Eiropas Savienības aizsargājamo dzīvotņu sarakstā (to nosaka Eiropas Komisijas Biotopu direktīva), un Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt šo mitrāju saglabāšanu labvēlīgā stāvoklī.
Ja Latvijā daudzos apvidos purvi šķiet parasta ainavas sastāvdaļa, tad lielākajā daļā Eiropas purvu platības pēdējā gadsimta laikā samazinājušās par apmēram 90%.
Augstajos purvos arī mīt dzīvnieku sugas, kas citur nav sastopamas, piemēram, dzeltenais tārtiņš un purva tilbīte.
Augstie purvi un degradētie augstie purvi, kuros iespējama atjaunošanās, ir iekļauti Eiropas Savienības aizsargājamo dzīvotņu sarakstā (to nosaka Eiropas Komisijas Biotopu direktīva), un Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt šo mitrāju saglabāšanu labvēlīgā stāvoklī.
Dabisks augstais purvs. Šādi purvi ir klaji, tajos rodamas lāmas un mitras ieplakas. Purvos mīt augi, kas pielāgojušies dzīvei ļoti mitrā vidē un citur dzīvot nespēj, piemēram, sfagni, rasenes un dzērvenes. Foto: Agnese Priede.