Dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana notiek trīs vietās ĶNP – Engures novada Smārdes pagastā un Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā, īpašumos, kas pieder valstij un atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām. Rezultātā paredzēts atjaunot Eiropas mērogā aizsargājamas dabas vērtības – augsto purvu, slapjos mežus un palieņu pļavas.

 

"Esam gandarīti, ka hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi līdz šim noritējuši tik sekmīgi. Uzraugot paveiktos darbus, esam jau novērojuši pirmās mitrāju hidroloģiskā režīma uzlabošanās pazīmes – ūdens vairs neplūst prom no teritorijām, bet uzkrājas un mitrina augsni. Tas liecina, ka nākotnē šeit patiesi atgriezīsies kādreizējais režīms, kas palīdzēs šiem mitrājiem pilnvērtīgi funkcionēt kā dabiskiem "sūkļiem", aiztaupot Latvijas iedzīvotājiem raizes par tādām dabas nebūšanām kā plūdi un pali," pauž DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

 

Puse plānoto darbu jau paveikta Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā. Kopumā paredzēts aizbērt 8 kilometrus savācējgrāvju un aizsprostot 68 kilometrus susinātājgrāvju, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 607 hektāru platībā un ar laiku sniedzot iespēju šeit atjaunoties augstajam purvam ar sfagniem, dzērvenēm un rasenēm.

 

Atjaunošanas darbi finišam tuvojas arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos, kas savulaik pakļauti nosusināšanai, ierīkojot tajos grāvju tīklu. Patlaban aizbērti vai aizdambēti ap 80% grāvju. To kopgarums ir 26 kilometri, bet kopējā ietekmētā platība – 1249 hektāri. Tā rezultātā šeit tiks atdzīvināts ūdens režīms un atjaunoti purvainie un melnalkšņu staignāju meži – mājvieta daudzām retām augu un dzīvnieku sugām.

 

Savukārt 20. gadsimta 30. gados iztaisnotās Skudrupītes līkumotais tecējums patlaban atjaunots par 80%. Atjaunošanas darbi ietver jaunās gultnes ierīkošanu, pašreizējās gultnes aizbēršanu un apkārtnes susinātājgrāvju aizbēršanu vai dambēšanu. Kopumā Skudrupītes atgriešana līkumotā gultnē plānota aptuveni 7,5 kilometru garumā. Tādējādi upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas, kas kalpos par nozīmīgu barošanās un atpūtas vietu migrējošiem putniem.

 

Paralēli lielajiem būvniecības darbiem februārī tiks sākta ganību izveide Melnragu pļavās. Vispirms 3,6 kilometru garumā plānots izbūvēt ganību žogu. Savukārt pēc sekmīgas hidroloģiskā režīma uzlabošanas pasākumu īstenošanas plānota liellopu ievešana un Dunduru pļavās esošo ganību paplašināšana Melnragu rīkles zālājos. Tādēļ šeit plānots uzcelt arī divas 5 metru augstas skatu platformas, kas ĶNP apmeklētājiem palieņu pļavās ļaus vērot dabas procesus.