Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde  (turpmāk – pārvalde) šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana notiks trīs vietās Ķemeru Nacionālajā parkā  Engures novada Smārdes pagastā un Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā, īpašumos, kas pieder valstij un atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām.

Rezultātā paredzēts atjaunot Eiropas mērogā aizsargājamas dabas vērtības – augsto purvu, slapjos mežus un palieņu pļavas.

Atjaunojot dabīgo hidroloģisko režīmu, tiks novērsta nosusināšanas sistēmas negatīvā ietekme un atjaunots purvainais un staignāju mežs. Dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana notiks Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā – vietā, kur purvs kūdras izstrādes rezultātā degradējies un nespēj pats atjaunoties, aizaug ar mežu un no tā izzudušas purvam raksturīgās augu sugas, piemēram, sfagni, dzērvenes un rasenes.

Tāpat arī atjaunošana noritēs Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos mežos, kas bijuši pakļauti nosusināšanai, ierīkojot tajos grāvju tīklu, kā arī 20.gadsimta 30.gados iztaisnotajā Skudrupītē, kas tolaik tika piemērota lauksaimniecības vajadzībām. Atjaunojot tās līkumoto tecējumu, upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas, kas kalpos par nozīmīgu barošanās un atpūtas vietu migrējošiem putniem, kā arī par mājvietu divām Eiropā apdraudētām putnu sugām – griezei un mazajam ērglim.

“Patlaban mēs esam liela un nozīmīga uzdevuma priekšā – saglabāt Eiropas mērogiem izcili vērtīgās Latvijas mitrāju teritorijas, tā nākotnē cilvēkam aiztaupot raizes par tādām dabas katastrofām kā plūdi un lieli pali. Mitrājiem ir nozīmīga loma ne vien kā dabiskiem sūkļiem plūdu laikā, uzkrājotpavasara palu vai spēcīgu lietavu ūdeņus, bet arī kā klimata regulētājiem un dabiskām ūdens attīrīšanas iekārtām. Tieši tādēļ ir vērts rūpēties par šo jutīgo dabas apvidu saglabāšanu un atjaunošanu,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs. 

Atjaunošanas darbus Zaļajā purvā saskaņā ar SIA “Inženieru birojs “Profecto”” izstrādātajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbu būvprojektiemveiks SIA “Ģenerāluzņēmējs”. Savukārt Skudrupītē un Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošajos mežos – pilnsabiedrība “Melioratori”. Pirms šo darbu veikšanas izstrādātais “Ietekmes uz vidi novērtējums” apliecina, ka hidroloģiskā režīma atjaunošana ĶNP teritorijās apkārtnes apdzīvotās un lauksamniecības teritorijas neietekmēs.

Paralēli lielajiem būvniecības darbiem tiks uzsākta ganību izveidošana Melnragu pļavās. Tās laikā plānots izbūvēt ganību žogu 3,8 km garumā, kā arī uzcelt divas skatu platformas, kas jau pavisam drīzā nākotnē priecēs ĶNP apmeklētājus.  Šos darbus veiks SIA “Nejss”.