Google | iekšējais
LV ENG
Mitrāji dabai un cilvēkiem

Pēdējās izmaiņas: 2017-08-17

  Drukāt

Ķemeru nacionālais parks

Foto: Jānis Vītiņš
 
Ķemeru nacionālais parks (ĶNP) nodibināts 1997. gadā nolūkā saglabāt šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību.
ĶNP ir mitrāju parks, un tā simbols ir baltmugurdzenis – retas sugas dzenis, kas var izdzīvot tikai mitros lapu koku mežos. Nacionālā parka platība ir 38 165 hektāri.
 
ĶNP galvenās dabas vērtības ir:
- augstie sūnu purvi, īpaši Ķemeru tīrelis – ir viens no lielākajiem purviem mūsu valstī (6192 hektāri),
- sēru saturoši minerālūdeņi, kas veidojas zem Ķemeru apkārtnes purviem un vairāk nekā 30 avotos izplūst virszemē,
- putniem bagāti seklie piekrastes ezeri – Kaņieris un Slokas ezers,
- ļoti mitri lapu koku meži – dumbrāji un staignāji, kuros mīt astoņu dažādu
sugu dzeņi,
- ar senu priežu mežu klātas kāpas jūras piekrastē,
- palieņu pļavas, kurās ganās taurgovis un zirgi,
- orhidejām bagāti zāļu purvi.
 
Jūras ērglis. Foto: Jānis Ķuze.
 
ĶNP pastāvīgu mājvietu ir radušas visā Eiropā retas putnu sugas: jūras ērglis (ligzdo 4–5 pāri), mazais ērglis (3–5 pāri), ūpis (4–5 pāri) un melnais stārķis (3–5 pāri). Plašajos mežu masīvos mīt lūši un vilki, bet senas ēkas apdzīvo īpaši reta sikspārņu suga – dīķa naktssikspārnis.
ĶNP nozīmīgākās kultūrvēsturiskās vērtības ir Ķemeru kūrorta (1838.–1998. g.) vēsturiskais centrs, piekrastes zvejniekciemu tradīcijas un I un II pasaules kara kauju un piemiņas vietas. Arheoloģiskie izrakumi Siliņupes akmens laikmeta apmetnē sniedz liecības par 5000 gadus senām zvejnieku un mednieku apmetnēm ĶNP teritorijā.
 
Foto: Kārlis Lapiņš.

Lai iepazītu Ķemeru nacionālo parku un izmantotu aktīvās atpūtas iespējas, parka apmeklētājiem izveidotas marķētas dabas takas un velomaršruti, pieejama atpūta pie jūras, muzeji, laivu un velosipēdu noma, makšķerēšana u.c.

Vērts apskatīt
1. Ķemeru tīreļa laipa (pieejama no 2013. gada)
2. Ķemeru kūrorta vēsturiskais centrs
3. Dumbrāja laipa un Meža taka
4. Slokas ezera skatu tornis un dabas taka
5. CEMEX putnu vērošanas tornis pie Kaņiera ezera
6. Dunduru pļavas ar zirgiem, taurgovīm un atjaunoto Slampes upi


Ķemeru nacionālā parka informācijas centrs
“Meža māja”, Ķemeri, Jūrmala
Tālr.: 67730078
E-pasts: pieriga@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv/kemeri
 
Retie un vērtīgie ĶNP mitrāji
Ķemeru nacionālais parks ir īpaša mitrāju teritorija ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā.
Mitrāji šeit sāka veidoties pēc ledāja atkāpšanās, kad Baltijas jūras krasts vairākkārt mainīja savu atrašanās vietu – jūras līmenis kritās un cēlās, applūdinot zemo, līdzeno apvidu, „par piemiņu” atstājot seklos piekrastes ezerus – Kaņieri, Dūņieri un Slokas ezeru. Purvi sāka veidoties pēc jūras atkāpšanās, kad ieplakās uzkrājās kūdra. Laika gaitā vieni mitrāju veidi dabiski pārveidojušies citos, piemēram, daži ezeri aizauguši un tapuši par purviem. Šāda aizaugšana turpinās arī mūsdienās – tik lēna, ka cilvēka mūžā izmaiņas var arī nepamanīt.

Pašlaik ĶNP atrodas otrais lielākais purvu komplekss mūsu valstī – augstie, pārejas un zemie purvi aizņem ceturto daļu no parka teritorijas. Parka viducī esošais Ķemeru tīrelis ir atzīts par starptautiskas nozīmes mitrāju teritoriju.
Slocenes, Vēršupītes, Lielupes un Slokas ezera krastos un purvu tuvumā augošie melnalkšņu staignāju meži ir bagāti retām augu un dzīvnieku sugām. ĶNP rodama nozīmīgākā šo Eiropas mērogā prioritāri aizsargājamo mežu koncentrācija mūsu valstī.
ĶNP mitrāji – augstie purvi, Kaņiera ezers un pārmitrie meži – ir arī pasaules mērogā nozīmīga putnu ligzdošanas un ūdensputnu pulcēšanās vieta migrāciju laikā.
Lai gan mitrāju vērtību saglabāšanai izveidota aizsargājama dabas teritorija, daudzus no tiem turpina ietekmēt pēdējo divu gadsimtu laikā veiktā nosusināšana. Pārmitros mežus, palienes un purvus gandrīz visā parka teritorijā caurauž grāvju tīkli. Nosusināšanas sistēmas aizvada prom ūdeņus, tādēļ gadu tūkstošos uzkrātā kūdra strauji sadalās, purvi aizaug un slapjie meži pārveidojas.
Liecības par 20. gadsimta sākumā un padomju varas gados veikto meliorāciju ir arī Zaļā purva garie kūdras karjera dīķi un grāvji, bet Dunduru un Melnragu pļavu apkārtnē – iztaisnotās mazās upītes, grāvji un nosusinātie meži.
 
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris