Google | iekšējais
LV ENG
Mitrāji dabai un cilvēkiem

Pēdējās izmaiņas: 2018-06-12

  Drukāt

Jaunumi


2018-05-02
Ķemeru Nacionālajā parkā atjaunots savulaik kūdras izstrādes dēļ degradētais Zaļais purvs
 
Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.
 
Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.
 
Atjaunotā purva teritorija atrodas Engures novada Smārdes pagastā un pagājušā gadsimta vidū šeit tika iegūta kūdra. Purva rietumu daļa tika nosusināta, ierīkojot susinātāj un savācējgrāvju sistēmu un izrokot un padziļinot Smirdgrāvi (Sēra grāvi), kas purva ūdeņus novadīja Slocenē. Sešdesmitajos gados kūdras izstrādi un līdz ar to arī ūdens atsūknēšanu apturēja, jo tā sāka apdraudēt sērūdeņraža minerālūdeņu veidošanos. Tomēr līdz pat mūsdienām nosusināšanas sistēmas turpināja ietekmēt purva ūdens režīmu. Purvs palēnām sāka aizaugt ar mežiem, un no tā izzuda raksturīgās sugas.
 
Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī šeit sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 km grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 ha platībā. Papildus tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 m garā posmā.
 
“Pateicoties ziemīgajiem laikapstākļiem – sasalumam, kas ļāva smagajai tehnikai pārvietoties citkārt grūti sasniedzamajā, mitrajā teritorijā, – hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi Zaļajā purvā noritējuši ļoti sekmīgi. Ūdens vairs neplūst prom no teritorijas, bet uzkrājas un mitrina augsni. Līdz ar to paredzams, ka tuvākajā laikā sāks mainīties teritorijas veģetācija. Mežam tipiskā veģetācija izzudīs, piemēram, purvā augošie koki sāks kalst un šeit parādīsies tieši augstajam purvam raksturīgās augu sugas – sfagni, rasenes, spilves,” pauž Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
 
Viņš paredz, ka atjaunot atklātu purva ainavu nākotnē varētu palīdzēt arī koku un krūmu mērķtiecīga izciršana, tā ievērojami samazinot purva izžūšanas risku, kas rodas, mitrumam iztvaikojot caur koku lapotnēm.
 
Darbi veikti LIFE+ projektā „Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (“HYDROPLAN” LIFE10NAT/LV/000160). Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.
 
Projektā norit hidroloģiskā režīma atjaunošana arī Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā. Faktiskie atjaunošanas darbi noslēgušies Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos, kā arī 20. gadsimta 30. gados iztaisnotajā Skudrupītē. Patlaban notiek ganību izveide upei pieguļošajās Melnragu pļavās, kā arī divu 5 m augstu skatu platformu būvniecība, ļaujot nākotnē ĶNP apmeklētājiem palieņu pļavās vērot dabas procesus.
 
Projektā paredzētos darbus plānots pabeigt 2019. gadā. Pēc tam vēl vairākus gadus speciālisti mērīs gruntsūdeņu līmeni, ūdensteču caurplūdumu un virszemes ūdenstilpņu līmeni, kā arī veiks veģetācijas monitoringu, lai pārliecinātos, ka veiktie darbi rezultējušies un degradētajā purvā atgriežas augstajam purvam raksturīgās sugas.







DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris